Conjugation of verb "irruir"
Presente/Futuro/Pretérito imperfecto “irruir”
Presente Futuro Pretérito imperfecto
yo irruyo irruiré irruía
irruyes irruirás irruías
él/ella/Ud. irruye irruirá irruía
nosotros irruimos irruiremos irruíamos
vosotros irruís irruiréis irruíais
ellos/ellas/Uds.. irruyen irruirán irruían
Pretérito perfecto compuesto / pluscuamperfecto / anteriorvon “irruir”
Presente Futuro Pretérito imperfecto
yo he irruí había irruí hube irruí
has irruí habías irruí hubiste irruí
él/ella/Ud. ha irruí había irruí hubo irruí
nosotros hemos irruí habíamos irruí hubimos irruí
vosotros habréis irruí habríaais irruí hubisteis irruí
ellos/ellas/Uds.. han irruí habrían irruí hubieron irruí
Futuro/Condicional perfecto “irruir”
Futuro perfecto Condicional perfecto Condicional
yo habré irruí habriá irruí irruiría
habrás irruí habriás irruí irruirías
él/ella/Ud. habrá irruí habriá irruí irruiría
nosotros habremos irruí habriámos irruí irruiríamos
vosotros habréis irruí habriáis irruí irruiríais
ellos/ellas/Uds.. habrán irruí habrián irruí irruirían